Ziemssvētu tradīcija Eiropas tautās

2012.12.23

 
    Šis raksts pirmo reizi bija publicēts "Dievturu vēstnesī" Nr.6.,1990. gadā. Tas apliecina daudzveidīgo tautas tradīciju kopību Eiropas tautās un var kalpot ierosmēm Ziemassvētku svinībām šodien.
Eiropas tautas šobrīd dažādi sauc šo laiku. Dažkārt pat viena tauta lieto vairākus nosaukumus. Iespējams, ka tas saistāms ar dažādu laikmetu uzslāņošanos, kā arī tautu kultūru mijiedarbību.
Kā tad Eiropā sauca Ziemassvētkus, kurus, kā raksta A.Donīni savā grāmata "Kristiānisma...

Metenis Eiropas tautās

2013.01.08

 
Šis pētījums pirmo reizi nopublicēts 1991. gada Dievturu vēstnesī Nr.7. Tas var palīdzēt saprast Meteņa svinēšanas izdarības Latvijā, varbūt pat atrast kaut kad pazaudētas norises. Interesentiem varbūt jāzina, ka īpaši daudzas dažādas seno rituālu iezīmes ir saglabājušās Melnkalnē (bijusī Dienvidslāvijas republikā).
Austrijā, Šveicē ar Meteni saistītās izdarības sākās drīz pēc Jaunā gada - 6., 7. janvārī. Īpaši aktīvi tās noritēja ceturtdienās, kulmināciju sasniedzot pirms pēdējās ceturtdienas,...

Metenis Latvijā

2013.01.08

 
Te izvietotais teksts un dziesmas paņemtas no E.Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodiskā centra izdevuma "Gadskārtu ieražas" Pirmā izdevuma 1989.gadā. Izdevuma mūzikas redaktore un teksta autore ir Helmi Stalte.
Gadskārtu ieražu veidošanās pamatā ir laika tecējums, ko nosaka saules stāvoklis pie debesjuma. Gadskārtu teiksmu tēli, ierodoties ļaužu dzīvē ik gadus noteiktā laikā, palīdz tulkot arī astronomiskās parādības. Tas ir laiks, kad ļaudis ar...

Lieldienas Latvijā

2013.02.24

 
 Šis teksts un dziesmas ir atrodamas E.Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras izglītības darba zinātniski metodiskā centra 1989.gada izdevumā „Gadskārtu ieražas”. Teksta autors - Helmi Stalte
 Pavasara periodā, ap pavasara ekvinokcijas laiku, tiek atzīmēta īpaši svinīga diena - Lielā diena. Tā saistā ar dzīvības atmodu. Daba kļūst dzīvības spēku pilna, un ar maģiskām izdarībām tos iespējams vērst sev par labu.
Lieldienu ticējumi izteica dzīvās dabas atmodu: Mostas...

Lieldienas Eiropā

2013.02.24

 
 Šis pētījums par Lieldienām Eiropas tautās pirmo reizi nopublicēts 1991. gada Nr.7. Pētera Mekšas izdotajā Dievturu vēstnesī.
 Tautas dažādu iemeslu dēļ, gadsimtiem ritot, daudz ko zaudēja no pirmskristiānisma tradīcijām. Taču, pateicoties tam, ka kristiānisma kulta nesēji bija spiesti pielāgoties gadu tūkstošos iedibinātai kārtībai, līdz mūsu dienām atnākušas seno rituālu, ticējumu u.c. izdarību drumstalas. Apbrīnojama ir to līdzība dažādām Eiropas tautās.   Lai gūtu pilnīgāku...

Māras diena

2013.03.05

 
Māra Afganistānā

Ne reti dzirdam vai lasām, ka Māra latviešu pasaules uztveres ainā ienākusi no kristīgās baznīcas, kā Jēzus mātes Marijas tēls. Pat daži folkloras pētnieki ir pārliecināti, ka Māra un Laima ir viena un tā pati būtne, jo redz, ir rodamas tautas dziesmas ar vienādiem tekstiem, bet vienos minēta Laima, bet citos - Māra. Es nevēlos nevienu pārliecināt par to, ka Māra ir dieve pati par sevi ar tai īpatnējām funkcijām, kuras nav sajaucamas ar Laimas darāmo, bet rosināt vēlreiz...

Māras daudzinājums

2013.03.18

 
Mekšu Pēteris DAUDZINOT MĀRU Šis raksts pirmo reizi publicēts 14. Nr. Dievturu vēstnesī 1992. gadā. Izsmeļošākais pētījums par Māru ir Arvīda Brastiņa grāmata "Māte Māra", kurā autors apko­podams 1023 dainas, pārliecinoši parādījis Māras latvisko izcelsmi. Atšķirībā no citiem pētniekiem, viņš centās balstīties uz to, kas dainās ir, un nevis uz to, kas varētu būt. Turoties pie šīs pieejas, ir skaidri redzams, ka Māras, tāpat kā Dieva un Laimas izpratne ar saknēm ietiecas āriešu pirmtautā,...

Pārdomas par mums un mūsu dievībām

2013.03.19

 
Pārdomas par mums un mūsu dievībām

Kā pieminām Laimu, Austru, Māru? Austra, varētu teikt, aizmirsta, Laima pusaizmirsta. Māru pieminam un kādu dziesmu nodziedam, un tas ir labi.

Mēs dzīvojam dažādos veselumos – mūsu pašu individuālais, katra patību izteicošais daudzslāņainais veselums, mūsu ģimenes veselums visos esības plānos, tautas, cilvēces un tās radītāju, uzturētāju, aizbildņu kopveselums.

Izskatās, ka dzīve sāks sakārtoties tikai tad, kad apzināsimies...

Kad svināma dievietes Austras diena?

2013.02.23

 

Kad svināma dievietes Austras diena?

Lai gūtu lielāku priekšstatu par dievieti Austru, vēl daudz darāmā. Kā tas redzams no pētījuma, dievietes Austras (Ausmas) vārds laika gaitā ir bālējis no tautas apziņas  (mainījies vārds, mainījusies un mazinājusies nozīme). Pirmā tuvinājumā daudz nekļūdīsimies, ja lietosim Austras vārdu (tas arī skan tuvāk lietuviešu mitoloģijā atrastam). Pēc savām funkcijām Austrai vsnozīmīgākā vieta gadskārtu ieražās meklējama pēc Meteņiem, pirms Lieldienām....

Par Austru Rigvēdās

2013.03.18

 
Par Austru Rigvēdās Autors nezināms, bet teksts rodams: http://www.marasloks.lv/public/?id=70&ln=lv Rigvedās ļoti liela vērība pievērsta dvīņu brāļiem Ašviniem (sanskr.-ašva- zirgs), kas ir gaismas (Ušas) vedēji. Viņu māte Saranyī ir arī pirmo cilvēku- dvīņu Jama un Jamī māte. Arī Rigvedu Ašvini, kas būtībā ir Rīta un Vakara zvaigznes, brauc zelta ratos, kurus velk zirgi vai ērgļi. (Šeit vietā būtu piezīmēt, ka Ušas māsa ir Nakta -Nakts). Kā Ašviniem, tā Ūsiņam gaismas saucējs ir gailis....

Dievietes Austras meklējums

2013.02.23

 
Iss ieskats dievietes Austras pētījumos.

Ausma – pirmā gaisma, blāzma pirms saules lēkta; Sauleslēkts; arī spoža mirdzoša gaisma, kas atspīd saulei lecot. – Latviešu valodas vārdnīca „Avots”, Rīga, 1987.g. Red. Dainuvīte Guļevska.
Auseklis – rīta zvaigzne. Tur pat.
Aust – pamazām parādīties; lēkt, parādīties; Sākties līdz ar austošo gaismu; veidoties piem., atmiņā. Tur pat.

Apmēram 90 apdzīvoto vietu nosaukumu (mājvārdu un ciemu nosaukumu) ar sakni Ausm- (no...

Austras koks Piltiņkalnā?

2013.03.20

 
Ko par Austras koku raksta Valdis Celms savā grāmatā Latvju raksts un zīmes (2007):

Visas sistēmas pamattēls ir Austras koks (jeb Saules koks), kas daudzās senajās kultūrās ir pazīstams ar Pasaules koka nosaukumu. Kā raksturīgs mitoloģiski poētiskās ap­ziņas tēls Pasaules koks ir sastopams gandrīz visu tautu mitoloģijā. Pasaules koks - tā ir universāla Pasaules skatījuma koncepcija, daudzveidīgs, daudzfunkcionāls tēls, kura dažādajos variantos tiek izcelta kāda atsevišķa funkcija,...

Jāņi Latvijā

2013.05.21

 
Jāņi Latvijā
Šis Helmi Staltes raksts pārpublicēts no E.Melngaiļa Tautas mākslas centra 1989. gada izdevuma „Gadskārtu ieražas Līgo”
Jāņa diena, svēta diena Aiz visām dieniņām.
Jāņa dienu Dieva dēls Saules meitu sveicināja.
Šķiet, ka ne tikai mēs, bet arī mūsu Jānis ir pamodies no dziļa miega un atskārtis, ka tieši tagad vairāk nekā jebkad agrāk jānes atpakaļ savai tautai jāņuzāļu nastas ar spēcīgo asinszāli, ar nomierinošo buldurjāni, ar maigo zilgalvīti. Jānes ļaunuma atvairītāji...

Jāņi Eiropā

2013.05.21

 
Jāņi Eiropa
Šis rakstiņš pirmo reizi nopublicēts P.Mekša izdotājā  Dievtura Vēstnesī Nr.9.

Jāņa dienu Baltkrievija sauca par kupala, Svētā Jāņa dienu, Ioanove dienu; Šveice - Jan vai Sunnavaend; Austrijā - sv.Joanna; Vācijā - Johana Kristītāja; Ungārijā - sv.Joanna; Rumānijā - sanzaene, sv.Joan de vara - vasaras Jāņa diena; Albānijā - Shēngjinat, sv.Joanna vai flakadajt - liesmu dienu; Ukrainā – Kupala, kupailo, kupailica. Serbi un melnkalnieši to sauca par svitanak, Ivan...

Mārtiņi Eiropā

2013.10.15

 
Mārtiņi E i r o p ā

ŠIS APRAKSTS PAR MĀRTIŅDIENU EIROPAS TAUTĀS PIRMO REIZI NOPUBLICĒTS 1992. GADA NR.13. PĒTERA MEKŠAS IZDOTAJĀ DIEVTURU VĒSTNESĪ.
Ojārs Rode

Beļģijā, Holandē Mārtiņdienu sauca par sint Martijn; Somijā – paiva; Šveicē, Ungārijā - Martini; Bijušajās Dienvidslāvijas republikas valstīs - sv. Mrat, Martin, Martinovo; Albānijā - shen Mitri, Shen Marti, Shmarti; Francijā - sv. Martena u.t.t. Šīs dienas nosaukumā Eiropā ir liela vienotība, varbūt vienīgā...

Mārtiņi Latvijā

2013.10.15

 
Mārtiņdiena

Teksts saīsināts un ņemts no E.Melngaiļa Tautas Mākslas Centra 1989. gada bezmaksas izdevuma „Gadskārtu ieražas”. Teksta autore T.Lange.

Mārtiņi latviešu gadskārtu ieražās ir svētki, kas iezīmē rudens beigas ziemas sākumu.
To nosaukuma - Mārtiņi vai Martiņdiehna - skaidrojums balstās uz vairākiem pieņēmumiem.
Pēc senas tradīcijas, kuros aizsākums meklējams 601. gadā pāvesta Gregora I rīkojumā katoļi centās pagānu svētkus apvienot ar kristīgo svinamām...