Dievietes Austras meklējums

2013.02.23

 
Iss ieskats dievietes Austras pētījumos.

Ausma – pirmā gaisma, blāzma pirms saules lēkta; Sauleslēkts; arī spoža mirdzoša gaisma, kas atspīd saulei lecot. – Latviešu valodas vārdnīca „Avots”, Rīga, 1987.g. Red. Dainuvīte Guļevska.
Auseklis – rīta zvaigzne. Tur pat.
Aust – pamazām parādīties; lēkt, parādīties; Sākties līdz ar austošo gaismu; veidoties piem., atmiņā. Tur pat.

Apmēram 90 apdzīvoto vietu nosaukumu (mājvārdu un ciemu nosaukumu) ar sakni Ausm- (no tiem samērā daudziem gan, jādomā, pamatā personvārds Ausma), pa nepilniem 50 – ar Gaism- un Blāzm-
(http.lgia). Ojārs Bušs (Rīga) Ar gaismu saistīto jēdzienu atspulgs Latvijas vietvārdos
http://map.lgia.gov.lv/index.php?lang=0&cPath=4&txt_id=88


Auseklis (Auseklītis, Ausekliņš, Ausekliņis, Ausekleņis, arī Ausekliņa, Auseklīte) ir mitoloģiskais tēls latviešu folklorā, viens no biežāk pieminētajiem mitoloģiskajiem debesu iemītniekiem tautasdziesmās. http://mysticwicks.com/archive/index.php/t-160263.html

Lietuviešu mitoloģijā Mēness mīļākā ir Saules meita un kalpone Aušrinė ("Ausmiņa", planēta Venēra), kam latviešu valodā atbilst Auseklis jeb Austriņš.
Lietuviešu ticējumos rīta zvaigzne Austra (Auseklis) ir Saules kalpone, kas no rīta iededz gaismu Sauli gaidot, bet vakara zvaigzne Vakarinė (Rieteklis) klāj Saulei gultu.
Austras koka lapas bija no sudraba, saknes no vara, bet zari no zelta. Parasti šis koks bija ozols. Austras koks simbolizē saules ceļu un pasaules kārtību.Šai simbolā izteikts cilvēka priekšstats par pasauli: koka saknes simbolizē pazemes pasauli, stumbrs – vidus pasauli - vidi, kurā mēs uzturamies kopā ar dzīvniekiem un augiem, bet lapotne simbolizē augšējo, debesu pasauli, uz kuru visi tiecas. Šajā kokā apvienota izpratne par pagātni, tagadni, nākotni, par mūsu senčiem, mums pašiem, mūsu bērniem. Koks ir saikne ar garīgo, un ne tikai saikne, bet arī izpausme. Austras koks ir minēts latviešu dainās, kā arī ir sastopams latvju tautas ornamentos. Austras koks ir dienas rituma simbols, attēlo cilvēka priekšstatu par pasauli, simbolizē tās saikni ar garīgumu.
Citās kultūrās to dēvē par Pasaules koku. Tas uzskatāmi pasauli sadala trīs sfērās: pazeme (koka saknes), virszeme (stumbrs) un debesis (lapotne).
Totēmisms - cilvēka vai cilts saistība ar koku. Ticēja, ka cilts cēlusies no šī koka.

Rigvedās ļoti liela vērība pievērsta dvīņu brāļiem Ašviniem (sanskr.- ašva- zirgs), kas ir gaismas ( Ušas ) vedēji. Viņu māte Saranyī ir arī pirmo cilvēku- dvīņu Jama un Jamī māte. Arī Rigvedu Ašvini, kas būtībā ir Rīta un Vakara zvaigznes, brauc zelta ratos, kurus velk zirgi vai ērgļi. (Šeit vietā būtu piezīmēt, ka Ušas māsa ir Nakta -Nakts). Kā Ašviniem, tā Ūsiņam gaismas saucējs ir gailis. Gaili ziedo Ūsiņam. Savukārt ashvamedha ir zirgu ziedošana, kas ir Saules kulta sastāvdaļa. To izdara karaļi, turklāt ziedojamie zirgi ir balti. Ašvinus dēvē par Jātniekiem, tāpat arī par Jūras dēliem, jo viņu izcelsmi min kā sakarā ar zirgiem, tā jūru.
Uša ir Dyaus, tātad- Dieva meita ( arī Divo duhitā- ušra. Leiši saka, ka viņu Auszra ir Dievodukte. ), kas, tāpat kā grieķu Atēna, dzimusi no viņa galvas.
Ušas tērps ir gaisma. Latviešiem tā ir Austra, austrumi, ausma. Arī dainās parādās Ūšas vārds, kas ir Ūsiņa sieva, un viņa divi dēli- dvīņi.
http://www.marasloks.lv/public/?id=70&ln=lv


 AUSTRIŅŠ, Austras koks Saules koks. Sārta rīta blāzma pirms saullēkta, kad Saule tikko taisās uzlēkt, redzams viens no Saules staru kūlīšiem, no kura izceļas rītausma .Labi redzama pavasara Saulstāvjos.
AUSEKLĪTIS- Sīriuss, spožākā no zvaigznēm, kura vasarās pie mums nav redzama, rudenī no jauna parādās rudenī agri pirms Saules lēkta- austrumu pamalē ( ik pa laikam turpat parādās arī Ausekļa līgava Saules meita- Venēra).
 Simboli latviešu folklorā un mitoloģijā  http://www.viss.lv/?k=163126

Sevišķi grezns zvaigznes variants ir rīta zvaigznes simbols - auseklītis. Tā ir zvaigzne ar astoņiem stariem un simbolizē gaismas uzvaru cīņā pret tumsu. Auseklīti uzskata arī par spēcīgāko lietuvēna krusta variantu, jo tas jāuzvelk ar vienu līniju. Folklorā Auseklis minēts gan kā Dieva dēls, gan kā zvaigžņu skaitītājs, arī Saules meitas līgavainis. Zvaigznes. http://valoda.ailab.lv/kultura/kultura/orn10.htm


Aušrinė (Aušros dieviete Debesu dieviete, Rīta zvaigzne) lietuvių mitologijoje – Aušrinės žvaigždės (Veneros), skaistuma deivė. Aušrinė  - mīlestību dieviete. Tā pirmā apgaismo debesis, kliedē tumsu.
Aušrinės simbolis - pentagrama. Aušrinės svētais dzīvnieks govs (karvė ) (“Balta karvė subliovė – visos tvoros suskėlė” – diena aušta). Aušrinė saistīta ar Sauli, rīta gaisma. Iespējams, ka rīta gaisma nav tas pats, kas rīta zvaigzne.

Mitoloģijas enciklopēdija. „Latvijas enciklopēdija’, Rīgā, 1994.g. Red. Astrīda Iltnere.
Indiešu mitoloģija. Vistuvāk latviešu mitoloģijā rodamam ir trijotne: Shakti – Lakshmi - Sarasvati (hinduisms).
Lakshmi – laimes, bagātības un skaistuma dieviete. Tās otrs vārds ir Šrī – uzplaukums. Lakshmi parādījās pašā pasaules radīšanas pirmsākumā.
Sarasvati – saistīta ar ūdeni, attīrītāja, nes veltes, pārtiku, pēctečus, vitālo spēku, nemirstību; krūtis, piens; rada miesas augli; Līdzīgi kā dainās reizēm saplūst Māra ar Laimu, Sarasvati saplūst ar Lakšmi.
Shakti – sievišķais pirmsākums; radošais spēks; seksuālās, apaugļošanās kaislības; Varbūt var identificēt ar mīlestību.
Mārtanda – saistīta ar ideju par nomiršanu un atkal atdzimšanu
Indoeiropiešu mitoloģijā
Marena, Mara, Mora, Morena  - auglības un dzīvības spēks;
Māra – senākā latviešu dievība, visa dzīvā pirmsākums. Tels tiek saistīts ar ūdeņiem.Rūp[ējas par jaundzimušajiem, mātēm, dzīvniekiem,  - auglības dieviete.
Laima – likteņa dievība, kuras tiesības un pienākums lemt, likt, laist, vēlēt, rakstīt jaundzimušā mūžu, likteni.
Ūsiņš – gaismas dievs; sējas sākums;
Austra – rīta blāzmas personifikācija; Tas vietu ieņēmis Auseklis.