Jāņi Piltiņkalnā

2018.06.13

 
Šogad, tāpat kā citus gadus, Jāņus sāksim svinēt 21. jūnijā ap plkst 19:00. 
Līdzi jāņem labs laiks, labs noskaņojums un Jāņa dziesmas.
Lai top!

Sveiciens pirmsjāņu noskaņās dzīvojot!
Zinot, ka netradicionālus priekšstatus grūtu pieņem, teikšu tikai dažus teikumus par mūsu Jāni. No daža laba “latviskā ceļa gājēja” nākas dzirdēt, ka Jānis, kuru mēs apdziedam neskaitāmās Jāņa dziesmās (Jānu dziesmas melodiju ar variantiem vien ir vairāk pa trim tūkstošiem) neesot nekas cits kā no kristiešiem pārņemtais Jānis Kristītājs. Tad nu gan esam viegli iespaidojušies! Interesanti, kas ir tas, kas mudina tā runāt? Tās pašas balsis iesaka lietot vai nu “saulgriežu” nosaukumu, vai “līgo”. Atceros, ka padomijas laikos, tā darījām, lai tik nomaskētos no “uzraugu” (čehi šīs modrās acis no čekas sauca par “dozorci”) modrajām ausīm un acīm. Jā, ja paliekam pie “saulgriežiem”, tad interesanti, kā šīs balsis, ja tās ir nopietnas, domā nomainīt dziesmās apdziedāto Jāni ar saulgriežiem.
Ir dažas ziņas caur Piltiņkalna (precīzāk – Austras svētvietas) klātesamību atnākušas (tātad neklāstīšu viedokli), ka Jānis ir viens no trim Dieva dēliem. Jāni, ja tā var teikt, uz Zemes atnesa latvieši (vārds “latvieši”, lai ko runā “pētnieki” nav jaunvārds, tas ir ļoti sens vārds un atnāca ar mums kopā un vēl tagad “nekurienē” ir vesela planēta, kuru apdzīvo tikai latvieši un par latviešiem viņi sevi dēvē). Latvieši ir “vainīgi” pie tā, ka uz Zemes pazīst Jāni, jo Dieva dēls Jānis uz Zemes nav ne reizes bijis. Pārējie Dieva dēli, dažādos laikos, Zemi ir apmeklējuši.
Jāņus nosaukt par saulgriežiem vai kā citādi nebūtu pareizi – mēs tā degradējam šos dižos svētkus līdz nullei, līdz tukšai izklaidei. Pretēji, mēs Jāņos veidojam saiti ar Dieva dēlu, kurš, īpaši mums, latviešiem no “nekurienes”, ir ļoti svarīga. Tā ir svarīga arī tāpēc, ka tā mūs vieno gan ar latviešiem mūsu “pirmdzimtenē”, gan visiem tiem, kuri “VISĀ, KAS IR” svin šos svētkus. Veidojas prātam grūti aptverama enerģiju rezonanse laiktelpā, kurā vienā stūrī sēžam mēs te uz Zemes, citos - citi citur, bet goda vietā - Pats Jānis.
Priecīgus Jāņus!
P. Neaizmirstam 26. Jūniju: Dieva meitas Austras otru svinamo dienu gadā (lai nemulsina divi it kā dažādie vārdi: Ausma un Austra – tā saucas viena un tā pati būtne). Austra nāk pirms notikuma: vispirms Gaisma un tad Saule. Atmodai nepieciešama Austras svētība. Mostamies nākamībai! O.R.