Vēlējums 2015. gadam

2015.01.17

 

Ir pulkstenis trīs 26. decembra rītā. Esmu tikko atgriezies no ceļojuma un vēlos nekavējoties darīt jums zināmas tajā gūtās atziņas.

 

                Ir laiks atmodai! Ir laiks mosties katram individuāli, mosties tautai, mosties Baltiem, mosties mūsu Zemes civilizācijai!

            No aizlaikiem mūsu Pasaules iecerētāji un veidotāji ir ielikuši tās centrā cerību stariņu gadījumam, ja kaut kas noietu greizi. Šis cerību stariņš rodams Baltu tautās. Tās ir tautas, kuras izsenis tā sauktas Baltijas jūras krastā. Šīs tautas glabā Baltā šifru: dievišķi tikumīgi tīrs. Tas ir tas, kuram pienācis laiks atklāties! Prāts ir nomaldījies un nav vienkārši tam aptvert nepieciešamās, neatliekamās attīstības virzienu. Tas, lasot šīs rindas, kavēsies pie augstprātības, pie spekulācijas, pat tumsonības. Ir jāprot šīs domas invertēt t.i., par tumsonību nedēvēt ticību dievišķajām cilvēkā, bet Dieva nepieņemšanu; par tumsonību dēvēt vardarbības tieksmi, Varu un brīvprātīgu kalpošanu tai. Šodien ir jābūt ļoti vērīgam, lai pamanītu Varas izsmalcinātos paverdzināšanas veidus, piemēram, visatļautību, kura maskējas aiz brīvības, cilvēku tiesību saukļiem, aiz demokrātijas piesaukšanas, nemaz nerunājot par materiālās labklājības slazdiem. Visatļautībā nomaldījies prāts redz brīvību. Patiesībā Visatļautībā meklējama sakne mūsu iegribām un tās nepavisam nav savienojamas ar dabīgu, saskanīgu iekļaušanos konkrētā un vispārīgā gara evolūcijas procesā jeb dievišķā atklāšanu sevī, kas arī ir patiesas brīvības iegūšanas nosacījums. Brīvība nozīmē ļaut realizēties katra iekšējam spēkam atbilstoši tā patībai, tai sakrālai vietai, kurā katrs esam ielikti vispārējas harmoniskas attīstības rakstā (paternā).

             

            Mūsu tautas pirmās atmodas laikā, mūsu apgaismības nesēji, sākot ar jaunlatviešiem, lika mums apjaust tautas veselumu, apjaust tautu, kura bija saglabājusi cerību stariņu, kas būdams neiznīcināms mutiski nodots no paaudzes uz paaudzi Dainās. Dainas atklāj mūsu tautas dzīvesziņu. Dzīvesziņa ir ne tikai meklēja tur rodamajās ētiskās un estētiskajās vērtībās, bet šo četrrindu Veselumā, kuras, tāpat kā Dao rīsa grauds, atklāj Visu, kas ir, ir bijis un būs (daudzslāņaino Visumu laikā un telpā). Mēs, šodienas burzmā un steigā, tās nepamanām, taču tas nenozīmē, ka tautā, tai noliktā dzīvesziņa neizpaužas. Mēs to varam sameklēt rakstītajos avotos jau mūsu cīņās pret krustnešu ordām, mūsu strēlnieku varonīgajā Brīvības cīņas sparā (prātam grūti aptveramā); mēs to varam sameklēt mūsu rakstnieku, dzejnieku, mākslinieku darbos, sabiedrisko darbinieku, skolotāju un zintnieku veikumos, daudzu zinātnieku paustajā; mēs to varam sameklēt mūsu gadskārtu ieražās, katrā mūsu ikdienā - mūsu tautas mentalitātē (kas ir patiesi brīva). Tautas dzīvesziņa nav noslīkusi tirgus filozofijas, patērētāju loģikas duļķainajos ūdeņos, tā joprojām ir dzīva! Tas ir jāapzinās! Šajā apziņā rodams nepieciešamais spēks tam, lai cerību stariņā iekodētie uzdevumi varētu realizēties.

           

            Ir pienācis Baltu tautu Atbildības laiks! Nenoguļam to!

 

Priecīgu Vecā gada nogali un kopdarbu Jaunajā gadā!

Ojārs