Septītā vēstule

2015.04.21

 
Vēlējums gājputnu gaidās

Šis ir pēcmeteņa laiks. Tas ir laiks, kad aizmetas sākums jaunajam jaunajā auglības gadā. Auglībai kā fiziskai tā garīgai izaugsmei. Tāpēc mūsu kustība ir saskaņota ar šo laiku. Šis ir iekšēja klusuma laiks, kad mēs varam vērst skatu sevī, izvērtēt padarīto, nodzīvoto un mēģināt ieraudzīt, apjaust potenciālu topošajam. Šis ir ļoti svarīgs laiks, šis ir Austras laiks, kad ausma kā jaunas dienas priekšvēstnese sagatavo jauno dienu. No tā, kā mēs ieraudzīsim sevī šo topošās dienas gaismu, ir atkarīgs tas, kā mēs nodzīvosim šo gadu. Un ne tikai šo gadu – katrs gads ir kā ļoti konkrēts solis pretī nākamībai, pretī visiem tiem gadiem, kuri sekos. Kur meklēt šo gaismu? Tā nav jāmeklē kaut kur ārpusē, ārpus mums notiekošajā – tā meklējama katra sirdī. Tā nu Dievs ir iekārtojis cilvēku, ka patiesība jeb gaisma meklējama tur. Tas laikam ir tāpēc, ka patiesību drīkst uzzināt tikai tas, kurš mīl. Mīl sevi un to dievišķo, kas nu katrā no mums ir. Metode šīs patiesības meklēšanai, bez kuras mēs nevaram pareizi rīkoties jeb dzīvot vispār, ir ļoti vienkārša: būt kādu brīdi diennakts laikā klusumā – kā ārējā (ārējie trokšņi, kairinājumi var traucēt iekšējo mieru) tā iekšējā klusumā. Vienkārša klausīšanās klusumā (ne savu domu apspriešana) nozīmē to, ka novācam visas drazas, šķēršļus, kas traucē patiesībai, kas ir kā tīra (balta) saskaņa, augstākā mērā saderīga ar to vides harmoniju (mūziku), kura atbilst vispārējai attīstībai uz VISA, KAS IR pilnību (dievišķumu). Tas, ko saklausīsiet (ar laiku tas parādīsies domās un izpaudīsies darbos) būs kā tautasdziesma bez vārdiem un skaņām. Tautasdziesma, jo esat šeit, Latvijā, latviešu tautas vidū, lai tajā izpaustos, lai tajā realizētu savu būtību, savus dotumus, spējas,- savus uzdevumus šajā dzīvē. No šejienes rodama vēl viena svarīga metode patiesības meklēšanā – tautasdziesmu dziedāšana un vispār dzīvošana tautas tradicionālās kultūras ritmos.

Vēl par klusumu. Pamēģināsim līdz Lieldienām atturēties no visa, kas dara mūs „netīrus”: no sliktām domām, runām (aprunām) un par darbiem nemaz nerunājot. Visu liksim uz mīlestības svariem! Mēģināsim (vismaz) līdz Lieldienām atteikt sev kārdinājumu skatīt masu mēdiju piedāvātos izlaidīgas dzīves skatus, vardarbību jebkurās tās izpausmēs, klausīties jēlības, trokšņainu „mūziku” un tamlīdzīgi. Sevišķi kritiski vajag izvērtēt dažādus izklaides šovus gan pašmāju „meistaru” darbus, bet it īpaši gan no rietumiem, gan no austrumiem arī Latvijas televīzijā ienākošām izklaides programmām. Tā ir „netīrība” ar kuru ne tikai paši nemanot apaugam, bet emocionāli izdzīvojot, stiprinām, vairojam vides vispārēju disharmoniju, kura veicina arvien jaunu draņķību dzimšanu (kuru ar laiku pat vairs nepamanām un sākam uzskatīt par normu).

Tātad, lūk, tie arī ir daži vēlējumi ļoti praktiskai darbībai garīgas atmodas virzienā.

Esiet pēcmeteņa klusumā un ieklausieties savās sirdīs, un jūs savu dzīvi nodzīvosiet tā, ka aizejot no Zemes fiziskā plāna, jums būs liels gandarījums un priecīgs noskaņojums par šeit nodzīvoto, vienreizējo mūžu.

Lai jums veicas, Ojārs