Sarakste par Vērtībām un Ko un kā darīt

2015.04.21

 
Ojārs Rode
Pirms izvērtējam, būtu jāatceras, ka mēs savu Atmodu orientējam uz savu tautu un kā savas tautas pārstāvji esam tiesīgi to darīt. Pat te ir nepārredzams darba lauks un tas, lai cik neizskatītos, ir darbs arī citu tautu labā. Citu tautu vietā mēs nevaram darīt kaut vai tāpēc, ka neviens mums to nav lūdzis. Stipra piederības apziņa (tai nav raksturīgs egoisms, šovinisms un citas riebīgas īpašības) savai tautai veicina toleranci, cieņu un citas labas lietas attiecībā pret citām tautām – vai par to neliecina mūsu izvirzītās vērtības?

Vērtības, kuras var kļūt par pamatu Sadarbības principu veidošanai (izceltas pamatvērtības, sarkanā – apakšvērtības, slīpā raksta manas piezīmes):

Sirdsapziņa. Atbildība ne likuma priekšā, bet sirdsapziņas;
Brīvība;
Cieņa; cieņa pret sevi - pašcieņa; savu ģimeni, ģimenes institūtu kā tādu, citiem cilvēkiem un visu dzīvo - daba, dzīvniekiem; dzīvība; empātija;
Cilvēks (Es un Citi, Cilvēce);
Dievs (atstāt kā apliecinājumu tam, ka Dievatziņa ir mums svarīga)
Individualitāte; Dvēsele (Dvēseles atmoda pār Ego) kā cilvēka patības izteicēja, iekšējā spēka raksturotāja, kā cilvēka nemirstības apliecinājums);
Ģimene (ģimene, ģimenes institūts kā tāds);
Kalpošana (katra iekšējā spēka darbs VISA, KAS IR Vienotībai) kā mīlestības atklāšanās darbībā; Izpalīdzība; Attīstība un pilnveidošanās. Dzīve kustībā; Sadarbība; Vienotība; Ilgtermiņa domāšana;
Latviskā dzīvesziņa (ietver tādas vērtības kā Latvija, tauta, valoda, patriotisms);
Miers (kad ir uzticēšanās, pateicība, dabiskums, vienkāršība ir miers);
Mīlestība (nekonkretizējot) (labestība, labvēlība kā mīlestības izpausme);
Nevardarbība (ne pret sevi, ne pret citiem, Visu, kas ir);
Patiesība (patiesīgums; godīgums, gods, bez mīlestības nevaram nonākt pie patiesības, nemākam būt patiesi);
Prieks;
Ticība (cerība);
Tikumība (arī darba tikums, čaklums);
Veselība;
Zeme.
Vairākas vērtības apvienoju – tās var būt kā paskaidrojumi, kā pamatvērtības izvērsums);
Izslēdzu tās vērtības, kuras ir kā vēlamas prāta īpašības (Spēja atšķirt; Domu disciplīna – kuras pašas par sevi nav mazsvarīgas, ja atstājam, tad būtu jāpievieno vēl citas. Bet, manuprāt, būtu jāatceras, ka prāts ne reti traucē ar savu augstprātību. Ko atšķirt? – labo no sliktā? Bet vai nepamodušies mēs nekļūdīgi spējam ko tādu? Drīzāk tad jau labāk spēja pieslēgt neatkarīgo vērotāju. Vien dižs domātājs teica, ka disciplīna pazaudē savu nozīmi, kad rīkojamies atbilstoši vispārējai saskaņai, kad rīkojamies atbilstoši savai patībai – kas faktiski ir ieskaņota vispārīgo, mūs vienojošo harmoniju ietvaros);
Protams, ka varam ko vēl apvienot vai otrādi, ko apakšā paliktu, pasvītrot, izcelt kā pamatvērtību.

Iluta Pavezska
LABA DIENA!
Man nekas nav iebilstams pret vērtību uzskaitījumu, vienīgi domāju, ka, lai ko mēs uzskaitītu, pirmā vietā ir jābūt Dievam, dievatziņai. Jo visa mūsu darbošanās, viss mūsu Labais nodoms, mūsu Kalpošanas nodoms ir saprotams un ir izrietošs vienīgi no Diev-mīlestības saktupunkta. Ja to visu vērtē galvenokārt tikai no cilvēciskā redzesleņķa, tad agri vai vēlu atdursimies pret nesaskaņām paši savā starpā, nemaz nerunājot par ārējām ietekmēm. Turklāt šai projektā apvienojas dažādu garīgo ceļu gājēji, vienīgais vienojošais saskares punkts mums visiem ir Dievs, Dievmīlestība. Viss pārējais ir pakārtots un balstās uz vispārējiem Dieva likumiem (Dabas jeb Visuma Likumiem),  vispārējām tikumiskajām vērtībām.
Priecīgas Lieldienas!
Iluta

Madara Bunte
Labrīt, visiem,
Paldies par ieteikumiem Normund! Man arī tie iet pie sirds un priecē.
Ar mīlestību
Madara

Igo Midrijānis
Sveiks!
Aizņemtības dēļ esmu palaidis garām 3.aprīli, bet tas nekas- nepretendēju, lai mani uzskati tiktu ietverti, jo domāju, ka vārdos formulētais ir viens, bet savējos vieno kas būtiskāks, netverams. Nevajag neko grozīt- šis ir Tev.
Man šķiet nevajadzīgs garais vispāratzīto vērtību saraksts. Es vēlos vienoties ar darbabiedriem, kas uzstāda šim brīdim un vietai specifiskus, mērķtiecīgi tēmētus, savā ziņā alternatīvus, pretēji masu uzskatiem vērstus mērķus un vērtības.
Sarakstam jābūt sakārtotam pēc nozīmīguma.
Ārpus ,,konkurences'' ir Dievs (plus garīgā vide).
Nākošais ārpus konkurences man ir Latvija (latviešu tauta, zeme, garīgais satvars), Latvija mums pašiem un ar misiju pasaulē.
Atmoda- tas vieno savējos.
--------------------------------------------
Ne pēc vispārējās nozīmības, bet pēc kopdarba ,aktualitātes nāk nākošā grupa:
Pilnvērtīga attīstība- ietver: izdzīvošanu degradācijas/bojāejas briesmu priekšā, vēlamās Pārmaiņas Pagriezienā (ko rada Atmoda), vērtību sabiedrībasveidošanās patērētājsabiedrības vietā un iekļaušanos Pasaules Kokā (svešvārdā- teogeosociuma sistēmas kapacitātē: geosistēma ir papašināts jēdziens globālajai ekosistēmai, ietverot arī patreiz mainīgos ģeoloģiskos procesus Zemē un kosmosā ar ietekmi uz Zemi. Sociuma sistēma nozīmē cilvēces kā sistēmas funkcionēšanu. Geosociuma sistēma nozīmē Zemes (dabas) un cilvēces kā vienotu sistēmu. Teosistēma-  daudzveidīgie garīgie procesi. Teogeosociuma sistēma jeb pasaules Koks no lejas uz debesīm- daudzveidīgā garīgās vides un likumu ietekme uz Zemi, dabu, cilvēku kā geosociuma sistēmu.
Cilvēks kā personība un sabiedrība, kā mērķis un līdzeklis, personības un sociālo grupu Misijas, t.sk latviešu tautas  Misija, cilvēces misija Kosmosā. Nedrīkst (un nav iespējams) ,,izraut'' mūsu Atmodu no cilvēces likteņa (,,lai citi domā paši par sevi'').
Daba, ietverot arī Zemi kā veselumu, kā planētu kosmosā.
---------------------------------------------------
2 Cilvēku raksturojošās pamatvērtības:
-Mīlestība (grieķu Agapes izpratnē) kā visu Mīlestību kopējo mijiedarbību ar Dievišķo Mīlestību, ietverot tajā nesavtīgu došanu (altruismu) kā dzīves jēgu
-Pašpilnveidi kā dzīves jēgu.
Lai Tev svētīgi vest grupu uz Atmodu!



Ojārs Rode
Brīvība   (ne visatļautība);
Cieņa  (cieņa pret sevi - pašcieņa; savu ģimeni, ģimenes institūtu kā tādu, citiem cilvēkiem un visu dzīvo - daba, dzīvniekiem; dzīvība; empātija);
Cilvēks  (Es un Citi, Cilvēce, Veselība);
Dievs  (atstāt kā apliecinājumu tam, ka Dievatziņa ir mums svarīga);
Ģimene  (ģimene, ģimenes institūts kā tāds);
Dvēsele (kā cilvēka patības izteicēja, iekšējā spēka raksturotāja, kā cilvēka  nemirstības  apliecinājums; individualitāte);
Kalpošana (katra iekšējā spēka darbs VISA, KAS IR Vienotībai;  kā mīlestības atklāšanās darbībā;  izpalīdzība; attīstība un pilnveidošanās. dzīve kustībā; sadarbība; Vienotība; ilgtermiņa  domāšana;
Latviskā dzīvesziņa (ietver tādas vērtības kā Latvija, tauta, valoda, Tēvzeme, patriotisms);
Miers  (kad ir uzticēšanās, pateicība, dabiskums, vienkāršība ir miers; rāmums);
Mīlestība (labestība, labvēlība kā mīlestības izpausme);
Patiesība (patiesīgums; godīgums, gods, bez mīlestības nevaram nonākt pie patiesības, nemākam būt patiesi);
Prieks;
Sirdsapziņa (atbildība ne likuma priekšā, bet sirdsapziņas);
Ticība  (ticība saviem spēkiem, lēmumiem, tam ko darām, cerība);
Tikumība (arī darba tikums, čaklums);
Zeme  (planēta).

Te ir visas mums svarīgas vērtības. Centos neizslēgt nevienu (izņemot nevardarbību – to saprotot kā labestīgu attieksmi pret sevi un citiem), jo kopdarbā, sadarbībā katrai ir sava vieta. Pieņemsim, ka visas vērtības, kura tika piedāvātas ir katram no mums bijušas svarīgas. Varbūt dažas var apvienot, dažām varbūt vajag skaidrojumu, varbūt, bet iesaku pašreiz visas atstāt un atgriezties pie tām pēc kāda laika – Atmodas procesam ritinoties, mēs visi kopā atradīsim arvien precīzākus vērtību apzīmētājus un skaidrojumus, jeb Patiesība mūs vienos. Tās nesarindoju arī pēc svarīguma (bet alfabēta kārtībā), jo arī svarīgums var būt katram savs – nevajadzētu to apstrīdēt.
Šīs vērtības nu ir mūsu Kustības ģenētiskais kods šim gadam.
Tagad savus darbus balstīsim šajās vērtības, un arī jaunajiem Kustības biedriem, vismaz gadu, nāksies tām pievienoties.
Izskanējuši labi priekšlikumi par vērtību sakārtošanu, gan apļos, gan Dzīves kokā – lūdzu priekšlikuma izteicējus pastrādāt pie tiem un nodot ko gatavu apspriešanai.

Priekšlikumus par to Ko un kā darīt apkopošu pēc Lieldienām un tad izsūtīšu tos apspriešanai.  Vismaz man radusies vēlēšanās tikties ar jums visiem klātienē. Ko sakāt? Es zinu, ka tas nebūs viegli (plašās ģeogrāfijas dēļ), bet varbūt ir kādi labi priekšlikumi. Man ir priekšlikums vasarā jūnijā vai jūlijā visiem sapulcēties uz pilnsapulci Piltiņkalnā. Piltiņkalns ir svētkalns, kurā viss rodas, kurš ir vistiešākā veidā Atmodas iniciētājs. Ko sakāt?
Saulainu dienu, Ojārs

Normunds Krafts no Liepājas
Sveiks, Ojār! Paldies par apkopotajām vērtībām!
Varbūt "kalpošanu" var aizstāt ar "sadarbību"? visi esam Dieva laisti
un palīdzot citiem, mēs sadarbojamies un palīdzam arī sev. Vēsturiski
arī vārds kalpošana ir tāds divdomīgs.
Kā būtu, ja "nevardarbību" ņemtu ārā? Pirmkārt satur "ne" (noliegumu),
otrkārt, ja ir mīlestība, atbildība un visas citas labās lietas,
nekāda lielā vardarbība nevarētu sanākt. :)
"Individualitāte" kā vienīgais izceltais svešvārds varbūt varētu iet
zem "cilvēka". Tad paliktu izcelti tikai jauki latviski vārdi.
Un, ja rakstām tā izvērstāk, vai nevarētu pielikt vēl "skaistumu" vai
"daili". Latvietis jau ir uz to skaisto, ārisko.


Agnese Rode-Damšina
Labrīt!
Paldies visiem, kuri bija mūsu pirmajā tikšanās reizē Piltiņkalnā , tas bija ļoti skaisti! paldies! :)
Sveicieni visiem pēcsvētku dienās!
1) Piekrītu par skaistumu un daili, bet dziļā izpētē šie vārdi nozīmē- gan ieks''ejo, gan ārējo skaistuma saskaņu un harmoniju, tas nav tikai ārišķīgi, bet šo varētu iekļaut. :)
2) Pirms pāris gadiem, kad augstskolā rakstīju darbu, ļoti vērsos pret vārdu "nevardarbība", bet kad man pasniedzēja ieteica izlasīt padziļināto literatūru ar latviešu senajiem filozofiem, tad tur šis vārds nes pilnīgi citu nozīmi un viņu nevar aizstāt ne arko citu. Tas ne, kas ir priekšā- šajā gadījumā- tas nav priedēklis, šis vārds nav sadalām, viņš ir kā viens vesels. Vārdam "nevardarbība" ir ļoti padziļināta nozīme un tas nav tik virspusējs, kā sākotnēji izklausās. Šo vārdu izmanto arī Lielie skolotāji šodien, ne tikai senāk! :)
3) "individualitāte" ( Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca)-  Cilvēks ar raksturīgām individuālām iezīmēm; cilvēks kā vienreizīgums, ar savdabīgu raksturu, temperamentu, spējām. Individualitātes attīstība ( spēju un rakstura kvalitatīvās pārmaiņas cilvēka dzīves laikā) parasti notiek dabiski, neapzināti un pakāpeniski atklāj cilvēka unikālās īpašības.
Vārds "cilvēks' ietver sevī ļoti plašu skaidrojumu diapazonu, bet vārds "individualitāte" ir jau pakārtots un smalkāks skaidrojums.  Arī Atis Kronvalds ( 1837- 1875)  runā par individuālo pieeju. šis vārds visprecīzāk atbilsts skadrojumam, par katra cilvēka īpašo būtību, esību, sevis atklāšanu un realizēšanu. :)
4) man ar ne visai patīk vārds "kalpošana", piedāvāju vārdu "ziedošanās" vai "altruismu". Vārds "sadarbība" ir ļoti labs, bet autonoms un neatbilst "kalpošanas" būtībai, jo tas nozīmē, ka kādam dodu, daru ko labu v.tml., bet pretī neko negaidu un neprasu, bet sadarbība, jau ir ļoti laba lieta, jo tur savukārt sadarbojas vismaz 2 iesaistītās puses. varbūt var padomāt par kādu citu vārdu "kalpošanas" vietā.
paldies! lai Jums jauka nedēļa!

Anastāsija Aleksējeva-Korta
Sveicināti!
Nedaudz pārsteidz šī diskusija, kad vērtības ir jau apkopotas un saliktas.
Par apspriežamajiem jēdzieniem - drīzāk piekrītu Agnesei un viņas domu gājienam. Īpaši gribu teikt, ka man "sadarbība" un "kalpošana" neliekas sinonīmi, bet gan sadarbība ka viena neliela daļa no kalpošanas. Piekrītu, ka tas vārds ir tāds neērts. Agneses piedāvātais "ziedošanās", iespējams, skan labāk un atspoguļo to dziļo būtību, kad dvēsele tiecas pēc nesavtīgās došanas un pasaules  glābšanas :)
Arī individualitāte, man šķiet, pavisam kas atšķirīgs no cilvēka jēdziena, jo cilvēks kā Dieva radība ir gan vienots, gan individuāls.  Vārds cilvēks ir ļoti daudzšķautnains. Vārds individualitāte izceļ to mūsu atšķirīgo komponenti. Piedāvāju tomēr individualitāti atstāt.


Madara Bunte
Paldies meitenes par ieteikumiem! Man patīk! Mazie puzles gabaliņa sanāk kopā, lai rodas veselums!
Ar mīlestību
Madara


Normunds Krafts no Liepājas
Sveiks, Ojār! Paldies par apkopotajām vērtībām!
Varbūt "kalpošanu" var aizstāt ar "sadarbību"? visi esam Dieva laisti
un palīdzot citiem, mēs sadarbojamies un palīdzam arī sev. Vēsturiski
arī vārds kalpošana ir tāds divdomīgs.
Kā būtu, ja "nevardarbību" ņemtu ārā? Pirmkārt satur "ne" (noliegumu),
otrkārt, ja ir mīlestība, atbildība un visas citas labās lietas,
nekāda lielā vardarbība nevarētu sanākt. :)
"Individualitāte" kā vienīgais izceltais svešvārds varbūt varētu iet
zem "cilvēka". Tad paliktu izcelti tikai jauki latviski vārdi.
Un, ja rakstām tā izvērstāk, vai nevarētu pielikt vēl "skaistumu" vai
"daili". Latvietis jau ir uz to skaisto, ārisko.

Aleksandrs Z.
Cieņpilni sveicieni visiem!
Pirmkārt liels paldies Ojāram par viedo padomu un procesa vadību!
Interesanta diskusija par vārdu "kalpošana". Kamēr es saprotu izteiktās domas, un "ziedošanās" iespējams būtu labākais aizstājējs, es vēlētos piedāvāt apsvērt sekojošo:
Man, kā laikam relatīvi nesenākas paaudzes pārstāvim, sākotnēji vispār neienāca prātā minētais "vēsturiskais divdomīgums", "neērtums" vai "nepatika". Varbūt visi šie apzīmējumi rodas no nepatīkamajiem pagātnes notikumiem, nevis no vārda būtības? Ja tas ir dēļ pagātnes, tad tas nozīmē, ka tur kur vajadzētu būt "kaut kā jauna" radīšanai un cilvēka "atmodai" joprojām atrodas pagātnes nasta un neatrisinātie aizvainojumi. Citiem vārdiem sakot pagātne, atrodas nākotē.
Kā lai atmostas uz dziļāku Dvēseles un Visuma apziņu, ja tur jau ir vietu aizņem pagātne? Cik saprotu atmodai nav jābūt ērtam procesam, kur cilvēks paliek sava komforta zonā, bet tas brīžam var būt sāpīgs process, lai atbrīvotos no ierobežojumiem un izplestu spārnus - kāpura un tauriņa analoģija... Vārdam "kalpošana" nav iedzimtas negatīvas nozīmes, viss ir atkarīgs no konteksta.
Tezaurs.lv iekļauj šādus izskaidrojumus: Aktīvi strādāt, darboties (kam, kā labā). // Darboties, pastāvēt kādam mērķim, kā labā.

Saule kalpo Zemei, bites kalpo ziediem, upes kalpo pļavām, meži kalpo zvēriem, augi kalpo cilvēkiem, cilvēks kalpo Visumam, Visums kalpo Visumam... Man šķiet skan brīnišķīgi un noteikti apziņas telpa, kurā dzīvot būtu piepildījums.
Tādēļ ierosinu atstāt pagātni pagātnē, kur viņai vieta, meditēt uz vārda "kalpošana" dziļāko jēgu un izmantot šo iespēju dvēseles atmodas veicināšanai un paskatīties kā tas darbojas.
Ar Gaismu un Mīlestību!

Maruta Voitkus-Lūkina
Tomēr šaubos, vai pat ar meditēšanu varēsim izdzēst apziņu par vairāku simtu gadu pāridarījumu.  Varam jau mēģināt.  Varbūt, ka Tev taisnība, ka tas būtu to vērts.
Taču man šķiet, ka atmodai ir nozīmīgāki uzdevumi par meditāciju uz vārdiem, kuŗi mums dibināti izraisa nejaukas atraugas.

Brigita Arbidāne
Tur jau tā lieta, ka šīs atraugas ir ļoti individuāla lieta - man , piemēram , tādu nav un kalpošana saistās nevis ar vergošanu, bet ar sava darba veltīšanu kādam un/vai Dievam par godu....  Lai saulainas brīvdienas!

Maruta Voitkus-Lūkina
Kāda kuŗam/kuŗai vēsturiskā atmiņa ...  tā jau tas ir !

Agnese Rode-Danšina
Labu vakaru!
Paldies Anastasijai un Aleksandram par ļoti precīzo izteikumu.
Un Tāpat arī visiem pārējiem par diskusiju, tas jau vien parāda, ka nav vienalga kas un kā notiek.
Jauku  un saulainu nedēļas nogali vēlot, Agnese.

Normunds Krafts
A. god. Aleksandr!
Ir skaisti, ka mēs pārstāvam dažādas paaudzes un gribam atmosties.
Es gribu atmosties, neatmetot savu pagātni un vēsturi.
80-tos gados mēs darījām ko spējām, lai tiktu vaļā no komunistiem,
kuri aicināja aizmirst pagātni. "Mēs jaunu pasauli sev celsim!" - bija
viņiem tāds sauklis. Nepatika man tā viņu nākotne.
Manā pasaulē neviens nevienam nekalpo. Sadarbojas, palīdz, dod, ziedo.
Dainās Dievs nekalpo, viņš dod padomu. Man gribētos Dievam
līdzināties. (Ar humora izjūtu Dieviņam viss kārtībā, viņš šito
nepārpratīs :))
Īstenībā jau nav vērts tērēt tinti un laiku, lai vienotos par vārdiem.
Būtiskais nav vārdos pasakāms. Katrs mēs esam savādāks. Ceru, ka
skatāmies vienā virzienā un mums viss izdosies. Ar Dieviņa palīdzību!
Citādi nemaz nevar būt!!!
Lai mums jautra atmošanās!
Liepāja

Ojārs Rode
Aleksandrs ierosina, manuprāt, ļoti būtisku procedūru attiecībā katram uz sevi - pagātnes atstāšanu aiz muguras - Dievs mums acis ir ierīkojies priekšā, droši vien, lai skatītos uz priekšu. Lai arī pagātne nekur nepaliek - tā ir katrā mūs tagadnes mirklī un būs arī nākotnē, tāpēc jau ir svarīgi šo tagadnes mirkli piepildīt ar katra dzīvei un mums viesiem kopā nozīmīgu saturu. Taču, es pievienojos domai, ka mēs pārāk ieciklējamies uz to, kas saglabājies mūsu prātā, pārāk pieķeramies, pieņemot tur esošo par augstāko, par tīrāko, par vistuvāk Patiesībai, pat par Dievišķo (jo mīlam pat uz Dievu atsaukties) ko vispār cilvēks spēj sasniegt. Ja tā, tad kāda tur vēl Atmoda ir vajadzīga? Atmoda ir kā skaidrs, dzestrs, svaigs, ozona pilns rīta cēliena elpas vilciens, kas mūs priecīgā, pacilātā noskaņā liek ķerties klāt tās dienas darbiem. Bet nākošajā dienā atkal būs jauns rīts, kuru nebaudīsim, atceroties iepriekšējo - tā būs atkal kā jauna piedzimšana (ne velti Dievs mums ir atslēdzis prātu no iepriekšējo dzīvju atmiņu bagāžas). Tie ir tie dabīgie mūsu dzīves stāvokļi, kuros mums būtu jāiemācās dzīvot un kurus nevajadzētu ļaut prātam sabojāt. Esmu saņēmis iebildumus par prāta noniecināsānu, - prāts nav jānoniecina, bet ir svarīgi tam ierādīt savu vietu, piemēram, tas nedrīkst pārņemt sirds funkcijas - tad nekas labs vairs nav gaidāms. Prātam būtu jāspēj aptvert mūs Apziņas sniegto līdz pat tās horizontam un ar to visu tiekot galā, palīdzēt rast pareizo dzīves darbības plānu rokām (plānu, kurš tiek ģenerēts nevis uz prātā kā avotā rodamo, bet mūsu apziņā, kas tīrā veidā prezentē Visa, Kas ir harmoniju jeb dievišķo kārtību).
Labu, saulainu, skaidru, dzestru, svaigu, ozona pilnu rīta cēlienu, Ojārs


Iluta Pavezska
Pilnībā piekrītu Aleksandram. Paldies Jums - es vienkārši nespētu izteikties precīzāk. Patiesi, aicinu vēlreiz apdomāt, vai tiešām vajadzētu atteikties no šī dziļā, jēgpilnā vārda. Kalpošana ir augstākais ceļš, kāds iespējams, uz to aicina visi pasaules viedie  - kalpot visām dzīvajām būtnēm, nesot savu Gaismu un Mīlestību. Kalpot nozīmē atlikt savu ego malā visparības labuma vārdā. Kas tad vēl ir Atmoda?
p.s. Un izmantoju iespēju arīdzan pateikties O.ROdem par tiešām viedu projekta vadību. 

Liena Teterovska
Labrīt! Es jūs visus sveicinu tā, kā saka operators Dzintars Liepiņs jebkurā diennakts laikā priecīgām acīm mirdzot. Labrīt! Šis, kā sprotu, ir mūsu rīts visplašākajā nozīmē. Līdz šim diskusijā neesmu iesaistījusies, bet visu rūpīgi izlasīju gan. Paldies Ojāram, ka mūs uzaicināja un lika vēlreiz padomāt un sakoncentrēt visas tās vērtības, pēc kurām, man tā liekas, jau šobrīd dzīvojam. Bet ir labi, ka tās ir uzrakstītas vienuviet un varam ik brīdi iemest aci rakstītajā un sev atgādināt.
Par diskusiju. Visvairāk diskutētājus satrauca vārda kalpošana nozīme, Kā arī piedāvājums nedzīvot pagātnē. Man liekas Aleksandra, kā arī citu priekšlikums, kā arī daudzu viedu cilvēku ieteikums ir tomēr dzīvot šodienai un rītdienai. Pagātne ir pagājusi, bet tas nenozīmē, ka savu vēsturi (jo vairāk runājam par Latvijas vēsturisko atmiņu) mēs aizmirstam. Nevar jau vilkt to gadsimtu smagumu līdz visas nākamās paaudzes. Mēs atceramies un cienam un godinam visu laikmetu dižos cilvēkus, notikumus. Bēdas un aizvainojumu nenesam līdzi un neuzturam to smagumu. Ne jau velti Latvijā kā visiemīļotākā grāmata izrādījās Skalbes "Kaķīša dzirnaviņas".
Pagātnes smagums izpaužas arī vārda kalpošana uztverē. Atceros 80os gados kaut kur Kurzemē notika visādu reliģiju un reliģisku virzienu pārstāvju tikšanās, lai diskutētu draudzīgā gaisotnē par mums visiem svarīgo jautājumu - Dievu un ceļu pie tā. Bija sapulcējušies dievturi, folkloristi, krišnaieši, kristīgo konfesiju pārstāvji, u.c. Diskusija, kā varēja sagaidīt, izvērtās ļoti vētraina un pie vienošanās tā arī nenonāca  Bet stāstu to tamdēļ, ka vēl pēc 30 gadiem man palicis atmiņā tikai viens cilvēks - krišnaietis, kurš visu laiku smaidīja un bija ļoti laipns un teica, ka viņa ceļš pie Dieva ir kalpošana!!!! Kalpošana??? tā sauca daudzi, tai skaitā arī es, kurai toreiz bija 20 gadu. Tā taču tāda kalpu un vergu būšana, tas taču pret personas brīvību utt. Puisis tik smaidīja un laipni māja ar galvu. Šodien man 50 un beidzot sapratu, ko viņš ir gribējis teikt. Kalpošana tas ir skaisti, tā ir dvēseles un gara brīvība. Vakar pajautāju mammai, kurai ir 85 gadi un visu mūžu strādājusi par ārstu, ko viņa domā, kas ir kalpošana. Viņa teica, ka kalpošana ir prieks un laime ko darīt citu, tai skaitā arī sevis labā. Tas nav slogs, tā nav ziedošanās. Un galu galā arī mediķi, kultūras, izglītības, zinātnes, mākslas u.c. profesiju klasifikatorā ir atzīmēti - kalpotāji
Ar pavasarīgiem sveicieniem
Liena

Dainis Ozoliņš




Brigita Arbidāne
Atbalstu Daiņa Ozoliņa iesūtītās shēmas,kur 3.zimējumu ierosinu papildināt ar 2 vārdiem - apzināties un radīt,jo ,manuprāt, tur tāda kā nepabeigtība. Piedāvāju zemākajā rindā: zināt, darīt, apzināties un pēdējā kolonnā: dzīvot kopā, būt, radīt.
Jūsu vērtību failā,manuprāt,viss ir labi.
Ko un kā darīt  failā iesaku neiekļaut d) variantu, jo no tā sajūtu līmenī jūtu draudus un agresiju tieši šādu vārdu vibrācijās - nelokāms, mūsu,savs, naidnieki,asinis,kuri it kā sašķeļ visi pasauli savējos un nesavējos jeb naidniekos sējot karu, nevis mieru- nezinu varbūt man tikai tā šķiet, bet stāstu kā ir.
Latviju par savām mājām sauc ne tikai latvieši, bet arī krievi, balkrievi, ukraiņi,poļi un daudzi citi,kas jau te ir dzimuši un mūžu dzīvo. Tādēl būtu labi uzsvērt multikulturālas vērtības, jo tik pat svarīgi kā latvietim cienīt savas latviskās saknes, arī cittautiešiem ir cienīt savējās. No tā,ka mēs, latvieši tradicionāli ignorējam cittautiešus esot savā upura pozīcijā, piemēram, politiku viedojot, tāda šķelšanās vien valstī rodas - vai to vajag? Būtībā cilvēciskās saziņas līmenī problēma valstī jau nemaz neeksistē - tā ir uzburta tikai prātos. Ierosinu kā vērtību pievienot - cieņa pret savas un citu tautu garīgo un kultūras mantojumu. Nezinu, vai mūsu pulciņā ir arī cittautieši, bet iespēja viņiem būtu jādod, nevaram aizvērt acis uz to ,ka apmēram puse Latvijas iedzīvotāju ir cittautieši un starp viņiem noteikti ir arī mūsu domubiedri.
Ar cieņu,


Anastāsija Aleksējeva-Korta
Sveicināti, Ojār!
Esmu izskatījusi atsūtītos dokumentus. Mani komentāri:
        1. Par vērtībām - visas liekas svarīgas un patiesas, var vienkārši likt kopā visu, kas neatkārtojas.
2. Par noteikumiem - arī daudzas labas un vajadzīgas domas, tikai punkts c) man personīgi likās tāds nedaudz ar uzbrukumu vērsts. Tur ir tāda enerģētika, it kā kāds aizsargātos. Viss ir tāda kā pavēles formā: "palikt nelokamies" - šeit it kā nonivelēta cilvēka brīvā izvēle, mēs taču Atmodā respektējam katra ceļu un ja arī viņš ir novirzījies no kopējā, tad mēs to nenosodām. Arī teikums "Mēs slinkumu un naidnieku nicinām."
nes sevī tādas agresīvas vibrācijas. Ļoti gribētos, lai Gaismas bruņinieki strādātu ar Gaismas instrumentiem - palīdzību (ja pēc tās kāds vēršas), izpratni, Mīlestību, nevis Tumsas, kas ir naids, pretstati, atšķirīgo meklēšana.
Tās tik manas domas un sajūtas, izlasot. Gaidīšu kopsavilkumu un lai Jums priecīgi, jaunu, gaišu enerģiju pilni svētki!
Paldies par kopsavilkumu, Ojār!


Ivars Šmits
Atvainojos, iepriekšējais  mans e-pasts nebija pabeigts.
Man no visa apkopotā būtiskākākās atziņas kā darīt manuprāt ir iedarbīgās:
- apzināties, kas mēs latvieši esam (pašapziņas saknes)
- ar savu piemēru rādīt, ka ir iespējama cita dzīve – brīva ārpus pieņemtā rāmja un sistēmas.
- ar savu piemēru iedvesmot, neuzspiežot;
Izdošanos, Ivars Šmits

Liena Teterovska
Sveiks, Ojār!
Čakli ļaudis Tev ir sasūtījuši tās vērības uz kurām mēs ikdienā vairāk vai mazāk tiecamies un par ko domājam un cenšamies realizēt. Es gan vēl bez tām jaukajām un sirsnīgajām ētiskajām vērtībām gribētu akcentēt gudrību un izglītību, kas bija reti pieminētas. Kā arī neaizmirst teicienu - veselā miesā vesels gars!  Dainim tā shēma laba un tur tā jauki viss satilpinās.
Es gan godīgi atzīstos, ka īsti nesaprotu, ko Tu gaidi no mums vai manis, un kā varētu vēl darboties kaut kā aktīvāk un kā varētu izpausties mana sadarbības forma. Visu, ko varu, jau sabiedrībai dodu.  Vienīgais ko varu vēl darīt, ir darbs ar sevi un savu raksturu un ego :)
Vēl, tā kā esmu lielas lauku mājas un dārza un pļavas īpašniece un dzīvoju laukos, tad uz talkām, lai sakoptu skaistu vai maģisku vietu, arī nebraucu, lai arī cik jauki cilvēki tur sapulcētos un cik tas viss būtu svētīgi. Man pašai jau viss ir - Allaži ir enerģētiski bagāta vieta, burbuļo avoti, no rītiem klaigā zosis un danco dzērves, čivina putni, ir lauks, kam pārlaist acis, mežs, debesis un zeme :) Meditācija rītā vakarā jebkurā gadalaikā. Un tas viss ir arī jāsakārto. Es tiešām nekur negribu braukt tajā laikā, kad nestrādāju Gaismas pilī, nedziedu ar Budēļiem, nedarbojos ar folkloras bērniem Allažos un nestāstu kādam par latviešu tradīcijām un ētiskajām vērtībām, vai nesapulcinu savu ģimeni, kur bērni jau lieli un izlidojuši no ligzdas savā dzīvē. utt.
Bet ciemos es labprāt gaidu :)
Bet Tu gaidi konkrētus priekšlikumus. Esmu izvērtējusi savas iespējas un sadarbības vai saziņas forma ar citiem grupas biedriem, man būtu reāla caur mājas lapu. Vienreiz ceturksnī vai pusgadā arī satikties aci pret aci :)
Var veidot gan jaunu mājas lapu, gan par pamatu ņemt jau esošu, kaut vai 99baltizirgi :)
Labprāt gaidu priekšlikumus no citiem un kur un ko varēšu un sapratīšu, to darīšu.
P.s. Lieldienās 4.aprīlī tomēr strādāju, nav ar ko samainīt dežūru. Pie Tevis nebūšu.


Jana
Labrīt, Ojār!
Pirmkārt, atvainojos, ka nevarēsim atbraukt uz talku, jo šobrīd pārceļamies no vienas mājas uz citu.
Otrkārt, par vērtībām. Manuprāt, Veselību var pievienot pie Cilvēka vai arī Cieņas, jo cienot un mīlot sevi/citus, Tu arī rūpēsies par savu/citu veselību.
Vērtība Zeme ir būtiska, tikai jautājums, ko katrs ar to saprot - vai Latvija kā mūsu dzimtā zeme? vai Zeme kā pasaule? vai zeme, ko ikdienā kopjam un kura mūs baro? Prasās paskaidrojums. Ja Latvija, tad tā jau ir iekļauta zem dzīvesziņas. Man tuvāk būtu zeme, ko ikdienā kopjam un kura mūs baro, bet tā tā tik pat labi var iet zem vērtības Cieņa (cieņa pret zemi).
Man liekas, ka iztrūkst vērtības Dzīvība. Ir Cieņa, kas ietver cieņu pret visu dzīvo, taču, manuprāt, dzīvība būtu jāuzsver atsevišķi, jo mums apkārt viss ir dzīvs - koki, augi, dzīvnieki (gan mājlopi, gan meža dzīvnieki), ūdens, visa daba, ar kuru mums jādzīvo harmonijā, ja domājam ilgtermiņā!
Par vērtību Ticība. Ticība kam? Ļoti prasās paskaidrojums, kas ar to ir domāts.
Nevardarbību varētu likt zem Cieņas vai Mīlestības vai Dzīvības (ja tādu iekļausim), jo vajadzētu vērtībās iekļaut tikai pozitīvus vārdus (bez "ne").
Pie vērtības Miers varētu paskaidrojumā papildināt ar vārdu "rāmums", jo bieži vien esam tādi sasteigušies, sastresojušies, gribam visu uzreiz; taču, lai lietas virzītos uz priekšu, ir jāapstājas, jāapdomājas un tad jārīkojas ("Rāmi, rāmi Dieviņš brauca....").
Tas pagaidām viss no manas puses. Lai izdodas jauks pasākums un ražīga talka!
Sirsnībā,Jana


Mikus Čavars
Sveiciens!
Vērtības izskatās smuki un labi. Tomēr man sajūta, ka pietrūkst fokusa uz to, kas tad ir tas būtiskākais tieši ŠAJĀ kustībā. Skan tā vispārīgi - būsim labi! Tomēr, kas ir tas pamats?
Katra no šīm vērtībām kā jēdziens prasa izskaidrojumu un tiem galu beigās sanāks visai dažādas interpretācijas. Tas ir mūsu laikmeta klupšanas akmens.
Protams varbūt temperamentiem, kam patīk veidot sarakstus un shēmas šis būs iedvesmojoši. Bet man kaut kā sajūta, ka šis laikmets īsti nepieņem smagnējus uzskaitījumus...
Ir arī jautājumi. Piemēram - vai šī ir garīga kustība, vai sociāla? Vai Atmoda ir apziņas atmoda totalitātē? Vai arī tā ir nacionāla kustība? Daži mani personiskie piemēri. Man patriotisms, valsts ir tikai kā līdzeklis šim laikmetam, lai saglabātu to vēstījumu, tās struktūras, ko mēs nesam savas kultūras atmiņā, kas "strādā" caur mums. Citā situācijā patriotisms, valsts vara - var būt traucēklis. Tas man arī kaut kā nesaistās ar latvisko dzīvesziņu.
Otrs jautājums piemēram par nevardarbību. Es nodarbojos ar Wushu (austrumu cīņas mākslām) - tas ietver arī darbu ar ieročiem utml. Sava zeme/teritorija mums kā organismiem reizēm ir jāsargā. Kā tas savienojas ar šo principu?
Apziņas atmoda ir faktiski individuāls, intīms process. Neesmu dzirdējis, ka tas patiešām notiktu grupveidā. Jāiziet cauri smagām situācijām, jāatsakās no iesīkstējušiem priekšstatiem. Kas ne vienmēr raksturojams ar "pareizo", "labo" vai pat "tikumīgo". Vai šī kustība var būt plaša?
Ja šī būtu iecerēta kā plaša kustība, tad manuprāt vērtībām būtu jābūt ļoti koncentrētā formā priekštatītām.
Lai katrs varētu projicēt savu interpretāciju, bet būtu pamats uz kā vienoties. Citādi tas viss izšķīdīs strīdos par formu un detaļās kā visi labi iesākumi.
Ja mēģināsim aprakstīt visu - tas izskatīsies pēc mēģinājuma diriģēt ūdenskritumu... Jo atmoda jau nemitīgi notiek pati no sevis, tāda ir lietu kārtība...
Tātad, lai nebūtu tukšvārdīgs, piedāvāšu kādas versijas.

1) Kā vienīgā vērtība - fokusa punkts varētu būt "vienkārši":
ATMODA
(jo vai tad tās rezultātā nesakārtosies visas lietas?)
(es gan personīgi neesmu šī vārda fans, jo cik tad var mosties? Tas ir tāds starpstāvoklis. Jāpamostas un ar skaidru galvu, kas jādara - tas tā no Šuvajeva laikiem atceros... Bet ja šajā ieliekam koncentrēto saturu, tad lai iet!)

2) Varētu būt vairākas, bet nepārsniedzot 4.
Piem. klasiskais latviešu:
DIEVS
DABA
DARBS
(tas ietver visus aspektus un vienlaicīgi ir arī latvisks, un saprotams dažādu pasugu latviešiem. Mēģinājumi apvienot folkloras piekritējus ar kritiešiem ir atsevišķa tēma, kas pie pašreizejā diskursa vispār ir diezgan bezcerīga...)
Laikmets pieprasa lietotājam draudzīgu, vienkāršu formu, lai iekustinātu procesu.
Lai izdodas, Mikus

Iluta Pavezska
LABA DIENA!
Man nekas nav iebilstams pret vērtību uzskaitījumu, vienīgi domāju, ka, lai ko mēs uzskaitītu, pirmā vietā ir jābūt Dievam, dievatziņai. Jo visa mūsu darbošanās, viss mūsu Labais nodoms, mūsu Kalpošanas nodoms ir saprotams un ir izrietošs vienīgi no Diev-mīlestības saktupunkta. Ja to visu vērtē galvenokārt tikai no cilvēciskā redzesleņķa, tad agri vai vēlu atdursimies pret nesaskaņām paši savā starpā, nemaz nerunājot par ārējām ietekmēm. Turklāt šai projektā apvienojas dažādu garīgo ceļu gājēji, vienīgais vienojošais saskares punkts mums visiem ir Dievs, Dievmīlestība. Viss pārējais ir pakārtots un balstās uz vispārējiem Dieva likumiem (Dabas jeb Visuma Likumiem),  vispārējām tikumiskajām vērtībām.
Priecīgas Lieldienas!
Iluta

Maruta Vitkus Lukina

Grupu veidošana uz vietām varbūt ir laba pati par sevi.
Mani tāda grupa saistītu, ja tajā rastos vēlme piedalīties intensīvās pašaudzināšanas laboratorijās, pēc terāpiju grupu modeļa: grupa vienojās par spēles noteikumiem (tā kā par to pašu otra UZKLAUSĪŠANU bez mešanās pa vidu otra teikumā) ar attiecīgiem "soda mēriem" par pārkāpumiem, ar pašizvērtējumiem, vienmēr apspriežot kādu būtisku, nozīmīgu jautājumu, nu, kā piemēram par bērnu audzināšanu, vecāku atbildību, pirmslaulību garīgo sagatavošanos u. tml.


Dzintars Korns
Mums jau ir "intensīvās pašaudzināšanas", kā jūs sakāt, grupa Rīgā. Reizi mēnesī mēs strādājam izmantojot tradīcijas un gudru mūsdienu cilvēku padomus - tās ir nodarbības, kas saucas "No Meistaru padomu vācelītes". Šobrīd par apspriešanas pamatu izmantojam Mahariši Patandžali "Joga Sutras", kas ir patiešām fantastiski dziļu aforismu komplekss, kas aptver dažādus izaugsmes aspektus. Šī materiāla dziļumu reti atklāj kaut par 10% mūsdienu interpretācijās.
Protams, arī mēs neatklāsim, bet jebkurā gadījumā mēģinām strādāt cītīgi. Sākot no aforismiem mēs nonākam pie daudziem citiem - komentējošiem - materiāliem; gan pie dainām, teikām un pasakām, gan dažādu lielo tradīciju Rakstiem, gan pie piemēriem no ikdienas sadzīves. Saruna var ietvert arī īsas meditācijas. Ja procesā mums veiksies, nākotnē būs arī citi izejas materiāli, kas pārstāv dažādas senās gudrības tradīcijas.
Grupa nav liela, bet, manuprāt, vide mums ir visnotaļ pozitīva un, ja ir kāds, kas vēlas, var šīm sarunām pievienoties.
Sarunas beigās gan lielākā daļa dalībnieku vēl padarbojas ar konkrētu sistemātisku meditācijas metodi, bet tā ir atsevišķa sadaļa un uz to var nepalikt (un mums jau ir kādi, kas nepaliek).
Savukārt, ja kāds vēlēsies apgūt šo konkrēto meditācijas metodi - ar laiku arī to varēs izdarīt, bet tas jau cits stāsts.


Maruta Vitkus Lukina
Tas ir brīnišķīgi, ka jums Rīgā tāda grupa ir.
Es runāju par grupām pa visu Latviju; arī ne par senām gudrībām un seniem tēmatiem, kas ved pie atziņām, bet vairāk par pašdziedināšanas grupām, par vidēm, kuŗās apgūt ieklausīšanās māku citam citā. Tās būtu citādas grupas.

Dzintars Korns
Šeit mēs arī klausāmies cits citā :). Kā gan citādi? Tā ir grupa, kurā mēs pārrunājam, apceram, mēģinām saprast šo seno gudrību tieši šodienas un mūsu šeit un tagad kontekstā.
Protams, tā nav gluži psihoterapijas sarunu grupa, lai gan no otras puses, jautājumi, kuri šeit tiek analizēti (un jo īpaši, ja ņemam vērā Patandžali "Joga Sutras" 1. un 2.daļas satura daudzus aspektus), ir tiešā veidā saistīti ar ceļiem, kā nonākt pie mūsu katra individuālās dzīves pieredzes pozitīvākas izpratnes un tādējādi redzēt pasauli gaišāku un skaistāku, nerunājot nemaz par to, ka kas gan var mūsu ikdienas problēmās vēl universālāk palīdzēt kā apcere un apzinātība, kas ir JS 1.daļas pamattēma.
Bet, protams, ir labi, ja ir un vairosies grupas ar dažādu ievirzi, jo ne visiem cilvēkiem ir saprotamas vai liekas pievilcīgas vienas un tās pašas lietas un pieejas.

Lai veicas!


Maruta Vitkus Lukina
Varbūt, ne tikai "Lai veicas!" Varbūt tieši jūs, tie jau iepraktizējušies, varētu jaunām grupām ierādīt, cik jauki tas ir -- tā tikties, mīļi izrunāties un tikt pie gaišāka skata uz dzīvi !

Dzintars Korns
Nu nezinu gan, vai mēs deram kā kāds piemērs.
Man jau nu liekas, ka tas ir vispārēji un dabiski tiekties pēc kādas attīstības un uzlabojumiem gan sev, gan saviem līdzcilvēkiem. Un dabiski ir tāpēc mācīties visu dzīvi. Un, ja tās domas un intereses kaut kur sakrīt, cilvēki dabiski nāk kopā, jo tā tās lietas notiek efektīvāk. Nekas cits jau arī tam nav vajadzīgs – tikai gribēšana un gatavība ieguldīt kādu enerģijas mazumiņu pirmkārt jau pašiem savā labā, bet ar to pašu arī automātiski līdzcilvēku labā.
Šajā kontekstā katrs normāls atbildīgs cilvēks taču jau tāpat dara savā vietā droši vien visu, ko viņš var un māk. Bet katram ir tomēr kaut kas savs –savs pasaules dārza mazais stūrītis, ko sakopt.


Kā būt latvietim Poverpoints
/uploads/files/Pielikums_23019851.pdf