Komentārs komentāriem

2015.04.21

 
Komentārs komentāriem


Vispirms, piekrītot Anastasijai, jāsaka, ka vērtību saraksts, kāds tas bija uz Lieldienām (neielaidīsimies strīdā par to, kuras ir pareizās Lieldienas), ir noslēgts – to prasīja dabīgā iekļaušanās dabas ritmos (es ceru, ka tā nozīmīgums visiem ir saprotams). Vērības bija iespējams apspriest teju veselu mēnesi un visiem bija zināmi noteikumi, ka līdz Lieldienām tās ir jānodefinē. Tas viss gan nenozīmē kaut ko „iecirstu akmenī”. Es pats galvenokārt biju šī procesa vērotājs, iesniegto vērtību apkopotājs. Es apzināti necentos nevienu iesniegto priekšlikumu apstrīdēt, ja vien tas nebija pretrunā ar mūsu idejām ar vispārcilvēcisko vērtību izprati vispār. Mēģināsim būt iecietīgi pret katra viedokli un to varēsim izdarīt tikai tad, kad nekritizēsim, bet pieņemsim, ka tas, ko katrs no mums ir licis priekšā, ir šī cilvēka labi pārdomāts un no sirds izteikts (ja tā nedarīsim, mēs nekad nevienosimies). Tikai no dažiem es saņēmu skaidru izklāstu par visām viņaprāt svarīgām vērtībām – lielākā daļa pieslēdzās tikai apspriežot iesniegtās un neiesūtot savu vērtību kopu. Kā jau tika rakstīts, laika gaitā Vērtību uzskaitījums, skaidrojums noteikti mainīsies – tam ir jāmainās , jo katrs no mums arvien skaidrāk apjautīs Patiesību – kas arī ir viens no galvenajiem Kustības uzdevumiem. Vai tad ne uz Patiesības nav jābalsta mūsu darbi?
Sakārtot vērtības pēc nozīmīguma, kaut ko pielikt vai atmest, var katrs individuālā kārtā visa gada garumā un savu redzējumu laicīgi atsūtīt, lai uzsākot atkal jaunu attīstības loku pēc gada, vērtības būtu vienojošākas. Mums ir jāiemācās vienoties neraugoties uz daudzveidīgajiem  latviešu viedokļiem! Labi, ka vērtību iesniedzēju nebija daudz (ap 10), jo tad , iespējams, mēs vispār netiktu galā (ironizējums).
Dažas pārdomas par sakārtotību. Manuprāt, mums jāmēģina savu apziņu pakāpeniski virzīt uz ideju, ka VISS IR VIENS. Tas nozīmē, ka katra mūsu (cilvēciskā rakstura dēļ) no VISA, KAS IR izdalītā vērtība, lai kāda tā nebūtu, faktiski ir vienā „svarā” – vai ir kāda, bez kuras varētu iztikt? Piemēram, kas ir svarīgāks Dievs vai Mīlestība, vai Ģimene, vai Tauta. Varam atstāt tikai Dievu, jo tas ir tas, kas izsaka VISA, KAS IR Vienotību. Visas pārējas Vērtības to atklāj, taču kaut kādā mērā arī prezentē Dievu, ir neatņemama tā daļa. Kas liek mums sakārtot? – aktuālā vajadzība. Un tā var būt katram sava. Protams, ka dzīvojot vienā telpā mums var parādīties vienojošas „vajadzības” jeb prioritātes.
Lai „vilciens neaizbrauktu” lūdzu vēlreiz ieskatieties tajā vēstulē, kurā bija apkopti iesniegumi par to „Ko un kā darīt” . Lai šis darbs neieilgtu, šīs nedēļās beigās centīšos priekšlikumus atkal salikt kopā. Būtu labi, ja priekšlikumos parādītos lietas, kuras, būtu kopā virzāmas un kuras mēs katrs uz vietām varētu darīt. Daži man ir atsūtījuši mājas lapu adreses, lai meklēju tur. Tas neder. Tas ir tas pats, kas ar tām vērtībām – arī par darbiem ir jāmeditē, tiem jāparādās mūsu Kustības apziņas laukā jauniem un svaigiem, lai arī atkārtoti izteiktiem. Neder no kādas organizācijas mehāniski paņemtie, lai cik labi tie nebūtu (līdzīgi bija jārīkojas ar Vērtībām – tā ir Atmodas metode).
Jauku, saulainu, siltu nedēļu!
Ojārs