Dziesmas Jāņos Piltiņkalnā
Līgojati, līgojati,
Nav vairs tālu Jāņu diena —
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis!
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēci daiļas meitas.
Sanācieti, Jāņa bērni,
Sagaidieti Jāņu dienu.
Jāņa diena lepni nāca,
Ugunīsi vizēdama.
Noiet saule vakarā
Noiet saule vakarā
Trīcēdama, mirdzēdama
Noiet zeltu sijādama,
Sudrabiņu vētīdama.
Jauni puiši nezināja,
Kur saulīte nakti guļ,-
Vidū jūras uz akmeņa,
Zaļas niedres galiņā.
Saule brida jūriņāi
Samta svārkus pacēlusi,-
Ne tai mirka zelta kurpes,
Ne sudraba ielociņi.
Aiziet Saule vakarāi
Zelta zarus zarodama,-
Būt manā mūžiņa
Tie zariņi zarojuši.
Ko Saulīte gauži raud,
Ik vakaru noiedama,-
Zelta josta iekritusi
Dziļas jūras dibenā.
Sak, Saulīte, noiedama,
Kāda būsi rītdieniņa,-
Vai būs lietus, vai būs saule,
Vai migliņa nomiglos?
Riet, Saulīte, rietēdama, -
Nelīdzini meža galus!
Lai līdzina Dieva dēli
Ar asiemi zobeniemi.
Jau Saulīte aizsalaida
Aiz dziļā ezeriņa, -
Saskanēja zelta irkļi,
Laiviņā iemetoti.
Pūt, Jānīti, vara tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai cēlās Jāņa bērni
No maliņu maliņām
Pūt, Jānīti, vara tauri!
Pūt, Jānīti, vara tauri!
Kalniņā’i stāvēdams!-
Lai cēlās’i Jāņa bērni
No maliņu maliņām!
Sit, Jānīti, vara bungas,
Sakur Jāņa uguntiņu,-
Lai sanāca Jāņa bērni,
Jāņa svētkus nosvinēt!
Jāņa nakti uguns dega
Augsta kalna galiņa’i;
Ciema puiši sakūruši,
Jāņa nakti priecāties!
Kuriet lielu jāņuguni,
Pašā Jāņa vakarā!-
Jāņa bērni nosaluši
Jāņa zāles lasīdami.
Dziedat meitas, Jāņa nakti!-
Neba gara Jāņa nakts,-
Vienu malu saul’ aizgāla,
Otru malu diena aus’.
Jānīts jāja visu gadu,
Atjāj Jāņa vakarā;
Atjāj Jāņa vakarā,-
Pašā ziedu laiciņā.
Jānīts nāca pagadskārtu,
Savus bērnus apraudzīt,-
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.
I tie ēda, i tie dzēra,
I Jānīti daudzināja!
Es sakūru uguntiņu
Es sakūru uguntiņu
No deviņi žagariņi:
Sildās Dievs, sildās Laima –
Mana mūža licējiņi,
Sildās mans augumiņis,
Sildās mana dvēselīte.
Dedzi, dedzi uguntiņa,
Tu nezini, ko tev došu –
Es tev došu ziediņami
Kviešu maizes riecietiņ.
Trejdeviņas dzirkstelītes,
Pret Saulīti uzlēkušas.
Lai sadega slikatas domas
Kā uguņa dzirkstelīte!
Dedzi, dedzi uguntiņa,
Tu nezini, ko tev došu –
Es tev došu ziediņami
Rudzu maizes riecietiņ.
Trejdeviņas dzirkstelītes,
Pret Saulīti uzlēkušas.
Lai sadega slikatas domas
Kā uguņa dzirkstelīte!
Dedzi, dedzi uguntiņa,
Tu nezini, ko tev došu –
Es tev došu ziediņami
Jāņa siera riecietiņ
Trejdeviņas dzirkstelītes,
Pret Saulīti uzlēkušas.
Lai sadega slikti darbi
Kā uguņa dzirkstelīte!
Sajāja bramaņi
Sajāja bramaņi to tari to
Augstajā kalnā,
Sakūra uguni,
Sakāra zobenus
Svētajā kokā.
Svētajam kokam
Deviņi zari
Ik zara galā
Deviņas lapas,
Ik lapas galā
Deviņi ziedi,
Ik zieda galā
Deviņas ogas.
Atskrēja vanadziņš,
Paņēma vienu,
Aiznesa, ielika
Mīļmāras šūpulī.
Zirgi zviedza
Zirgi zviedza aijā jodi brauca
Upīt tecēj’ čursktēdama.
Es stāvēju maliņāji
Ar zobenu rociņā.
Es sacirtu jodam galvu
Deviņosi gabalos.
Man nošķīda brūnie svarki
Ar tām joda asinīm.
Mīļā Māra, ajā mīlā Laima,
Kur es viņus izmazgāšu?
Ej puisīti tur mazgāti,
Kur deviņas upes tek.
Mīļā Māra, ajā mīļā Laima,
Kur es viņus izžāvēšu?
Ej puisīti tur žāvēti,
Kur deviņas saules spīd.
Mīļā Māra, aijā mīļā Laima,
Kur es viņus novalkāšu?
Ej puisīti kariņāji,
Tur tu viņus novalkāsi.
Melna odze ietecēja
Manā govu laidarāi,
Tā nebija melna odze,
Tā bij govu Māršaviņa.
Kas atstāja zelta rīksti
Manā govu laidarāi?
Svētā Māra atstājuse,
Raibaliņas skaitīdama.
Kas nometa zelta pušķi
Manā govu laidarāi?
Mīļā Māra iemetusi,
Maz telīšu atradusi.
Kas mirdzēja, kas spīdēja?
Kas mirdzēja, kas spīdēja
Augsta kalna galiņāi?-
Jānīts kala kumeliņu
Ar sudraba pakaviem.
Jānīts savu kumeliņu
Jūriņāi peldināja.
Pats sēdēja kalniņā,
Zelta groži rociņā.
Lēni, lēni Jānīts brauca
No kalniņa lejiņā;
Saules meita vārtus vēra,
Zvaigžņu cimdi rociņā.
Jānīts jāja melnu zirgu
Ar sudraba lāsītēm.
Ar sudraba lāsītēm,
Zeltītiem iemauktiem.
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu augstu kumeliņu!-
Caur mežiem pieši spīd,
Meža galos cepurīte.
Jūs māsiņas nezināti
Jūs māsiņas nezināti,
Kur guļ govju Māršaviņa!-
Klāva guli, paslieksnēji,
Kā melnā vabulīte.
Ak tu, govju Māršaviņa,
Brangas govis audzējusi!-
Durīs ragi neietilpa,
Klāvā vietas neatrada.
Lai bij’ vārdi
Lai bij’ vārdi, kam bij’ vārdi, man pašam stipri vārdi,
Daugaviņu noturēju, mietu dūru vidiņā.
Sita mani dūra mani kāozoliņa bluķēniņ’,
Neiesita, neiedūra kā tērauda gabalā.
Visi meži guni dega, visi ceļi atslēgām,
Ar Dieviņa palīdziņu, visam varu cauri tikt.
Visi ceļi guņiem pilni
Visi ceļi guņiem pilni,
Visi ceļi atslēgām,
Jas būs ieti visam cauri,
Jar Laimiņas palīdziņ,
Jas būs ieti guņiem cauri,
Puši lauzti atslēdzin’
Naktī pie ugunskura
Aplīgoju rudzu lauku
Aplīgoju rudzu lauku,
Kādiem ziediem rudzi ziedēj?-
Pelēkiemi ziediņiemi.
Aplīgoju miežu lauku,
Kādiem ziediem mieži ziedēj?-
Dzelteniemi ziediņiemi.
Aplīgoju auzu lauku,
Kādiem ziediem auzas ziedēj?-
Baltiem ziediem auzas ziedēj.
Aplīgoju zirņu lauku,
Kādiem ziediem zirņi ziedēj?-
Raibajiemi ziediņiemi.
Aplīgoju linu lauku,
Kādiem ziediem lini ziedēj?-
Zilajiemi ziediņiemi.
Es nejāju Jāņa nakti
Es nejāju Jāņa nakti
Kumeliņus pieguļā,-
Jāņa nakts vīstu nakts,
Novīst manis kumeliņis.
Jānīts zirgu nosvīdēja
Pieguļniekus meklēdams;
Pieguļnieki gudri vīri,-
Neguļ ceļa maliņā.
Tie guļ upes līcīšos,
smalkajos kārklīšos.
Niedru kaulu guni kūra,
Lai dūmiņi nekūpēja,-
Lai dūmiņi nekūpēja,
Lai Jānītis neredzēja.
Jāna nakti bāleliņi,
Nejājieti pieguļā!
Meža māte suņus sauca,
Rīdīs jūs kumeliņus.
Ne vienami tāda vara!