Dziesmas Jāņos Piltiņkalnā

2013.05.22

 
 
Līgojati, līgojati,
Nav vairs tālu Jāņu diena —
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņu diena.
 
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis!
Pirmie gani, pēc arāji,
Visupēci daiļas meitas.
 
Sanācieti, Jāņa bērni,
Sagaidieti Jāņu dienu.
Jāņa diena lepni nāca,
Ugunīsi vizēdama.
 
 
Melna odze ietecēja
Manā govu laidarāi,
Tā nebija melna odze,
Tā bij govu Māršaviņa.
 
Kas atstāja zelta rīksti
Manā govu laidarāi?
Svētā Māra atstājuse,
Raibaliņas skaitīdama.
 
Kas nometa zelta pušķi
Manā govu laidarāi?
Mīļā Māra iemetusi,
Maz telīšu atradusi.
 
 
Dimdaru, damdaru,
Ozoliņi,
Visi tavi zariņi
Zīlīšu pilni.
Izgāju meklēti,
Apsamaldījosi.
Ai, Dieva dēliņi,
Vedati cauri!
Ložņā, ložņā,
Lakstīgala,
Caur oša zariem,
Caur pazariemi,
Caur mana brālīša
Vara pamatiemi!
Lec apkārti, tautu meita,
Līdz tu savu sadabūsi!
Kad tu savu sadabūsi,
Paliec pati vietiņā!
 
Apraksts.
  1. un 2. pants. Rotaļas dalībnieki sadodas dārziņā un iet pret sauli. Daļa paliek vidū.
3.pants. Dārziņš apstājas, visi paceļ sadotās rokas uz augšu. Vidējie ložņā zem sadotajām rokām, veidojot pinumu un beigās pa­liekot ārpusē.
4.pants. Ārpusē stāvošie lec apkārt dārziņam. Dziesmas beigās viņi nostājas kādam aiz muguras, kuru iebīda vidū savā vietā. Un rotaļa sākas no gala.
 

Šurp, Jāņa bērni,
Dziedāsim tīrumā!
Dziedāsim skaņi
Līdz vēlam vakaram!
 
Piedziedājums.
Pēterītis, Miķelītis             (variants — Pēterīts ar Miķelīti)
Abi gāja celmus lauzt,
Abi divi piekusuši,
Nevar celmu kustināt.                  (variants — Un tik nevar,
Un tik nevar,
Nevar celmu Kustināt.)
 
Apraksts.
1. gājiens.
Rotaļas dalībnieki izveido gatvi. Puišu virkne stāv pret meitu virkni. Dziedot panta pirmās divas rindas, abas virknes iet uz priekšu gājiena soliem un gatves vidū satiekas. Dziedot panta pē­dējās divas rindas, abas virknes atmuguriski atkāpjas savās vietās.
Piedziedājuma laikā pirmais puisis un pirmā meita (par «pirmo puisi» un «pirmo meitu» sauc to pāri, kurš katra gājiena sākumā atrodas gatves priekšgalā) teciņus soliem dodas viens otram pre­tim un griežas pēc kārtas abos elkoņos. Tad pirmā meita izgriež elkonī otro puisi un pirmais puisis — otro meitu, pēc tam pirmais pāris atkal satiekas un izgriežas elkoņos, un dodas pie trešā pāra.
Tā, pamīšus griežoties pašiem un ar gatvē stāvošajiem, pirmais pā­ris nonāk gatves galā. Piedziedājumu atkārto tik reizes, cik nepie­ciešams.
  1. gājiens.
Dziedot pantu, viss notiek tāpat kā 1. gājienā. Piedziedājuma laikā pirmais puisis ar pirmo meitu slēgtajā sā­nis stieptu roku satvērienā galopa solī izdejo cauri gatvei. Viņiem seko pārējie pāri. Piedziedājumu atkārto, līdz visi pāri izdejojuši caur gatvi.
  1. gājiens.
Dziedot pantu, viss notiek tāpat kā 1. gājienā. Piedziedājuma laikā pirmais puisis izgriežas elkoņos ar pretē­jās virknes pēdējo meitu (pa diagonāli), pēc tam abi apmainās vie­tām. Tad pirmā meita izdejo ar pēdējo puisi un arī mainās vietām. Tad otrais puisis dejo ar priekšpēdējo meitu. Tādā pašā veidā iz­dejo arī pārējie, līdz visi samainījušies vietām.
  1. gājiens.
Dziedot pantu, viss notiek tāpat kā 1. gājienā. Piedziedājuma laikā pirmais puisis izgriežas elkoņos ar pirmo meitu. Pēc tam puisis dodas pie meitu rindas un izgriež pēc kārtas visas meitas — pārmaiņus labajos un kreisajos elkoņos. Meita to pašu dara ar puišu rindu. Beigās abi satiekas un vēlreiz izgriežas elkoņos viens ar otru.
  1. gājiens.
Dziedot pantu, viss notiek tāpat kā 1. gājienā. Piedziedājuma laikā visi pāri griežas pārmaiņus labajos un kreisajos elkoņos.
 

Lielais Jānis kalniņāi
Strīķē savu izkaptiņ'.
Trin, Jānīt, trin, Jānīt,
Trin, Jānīt, izkaptiņ'.
 
Ja tu labi neiztrīsi,
Izkaptiņa nekodīs,
Trin, Jānīt, trin, Jānīt,
Trin, Jānīt, izkaptiņ'.
 
Mazais Jānis lejiņāi
Taisa savu stabulīt'.
Tais', Jānīt, tais', Jānīt,
Tais', Jānīt, stabulīt'.
 
Ja tu labi netaisīsi,
Stabulīte nespēlēs,
Tais', Jānīt, tais', Jānīt,
Tais', Jānīt, stabulīt'.
 
Meitenīte, zilacīte,
Patur Jāņa stabulīt'.
Turi, meitiņ, turi, meitiņ,
Turi Jāņa stabulīt'.
 
Ja tu labi neturēsi,
Stabulīte neskanēs,
Turi, meitiņ, turi, meitiņ,
Turi, meitiņ, stabulīt'.
 
 Apraksts.
Rotaļas dalībnieki sadodas rokās un izveido lielu apli. Četri vai pieci rotaļnieki nostājas vidū. Dziedot katra panta pirmās divas rindas, aplis iet pret sauli, vidējie — pa saulei.
Dziedot katra panta pēdējās divas rindas, vidējie uzaicina pa vienam no aplī stāvošajiem un griežas elkoņos. Uzaicinātie pēc tam paliek vidū, bet aicinātāji iestājas aplī, un rotaļa turpinās. Rotaļu var iet arī šādā veidā.
Rotaļas dalībnieki izveido divus apļus. Dziedot panta pirmās divas rindas, abi apli iet pretējos virzienos.
Dziedot piedziedājumu, iekšējā apļa vadošais dalībnieks pār­šķel ārējo apli un, nemainot virzienu, izved aiz sevis virknē iekšē­jā apļa dalībniekus ārējā aplī.
 
 



Neguļu, neguļu Jānīša nakti,
Lai mani liniņi Veldrē nekrīt!
 
Neguļu, neguļu Jānīša nakti!
Lai mani rudzīši Veldrē nekrīt!
 
Neguļu, neguļu Jānīša nakti!
Lai mani miezīši Veldrē nekrīt!
 
Neguļu, neguļu Jānīša nakti!
Lai mani bērniņi Veldrē nekrīt!
 
Neguļu, neguļu Jānīša nakti!
Lai mana valoda Veldrē nekrīt!
 
Neguļu, neguļu Jānīša nakti!
Lai mana tautiņa Veldrē nekrīt!
 
 
Līgojami, līgojami!
Neguļami, neguļami!
Redzēsimi, redzēsimi,
Kā saulīte rotājās!
 
Kas tumšā vakarāi
Pļavus, mežus skandināja?
Jāņa bērni skandināja,
Visu nakti līgodami.
 
Lec, saulīte, tu, saulīte,
Spīd ar mūsu sētiņāi!
Ir mums tava gaišumiņa
Vajadzēti vajadzēja.
 
Lec, saulīte, rītā agri,
Lec ar Dieva palīdziņu,
No rītiņa sildīdama,
Vakarā žēlodama!
 
Rotājiesi tu, saulīte,
Tu rotāji, es rotāju,
Tu rotāji zelta rotas,
Es jaunoi arājiņu.
 
Kur saulīte mazgājāsi,
Jāņu rītu uzlēkuse?
Aiz upītes līcītī,
Sudrabiņa bļodiņāi.
 
Nāci, nāci tu, Saulīte,
Sen mēs tevi gaidījām!
Kam tik ilgi kavējiesi
Aiz viņiemi kalniņiemi?
 
Kas to saka, tas meloja,
Ka ir gara Jāņu nakts:
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalāi.
 
Līgojieti, līgojieti,
Nava gara Jāņu nakts —
Viena puse tumsin tumsa,
Otrā ausa gaišumiņa.
 
Kā tos Jāņus sagaidīja,
Kā tos Jāņus pavadīja?
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.
 
Jāņa diena sagaidīta,
Jāņa diena pavadīta —
Nepaguvu dziesmu pūru
Līdz pusīti nodziedāti.
 
 
 
Parādiesi tu, Saulīte,
Trīsreiz jele dieniņā:
Azaidāi, launagāi,
Trešo reizi vakarā.
 
Saule veda velšu pūru,
Sila malu pušķodama:
Ozolami raibi cimdi,
Osim balti pirkstainīši.
 
Kļaviņami zīdautiņis
Rakstītāmi maliņāmi,
Sīkajami kārkliņami
Zaļa vara pakariņi.
 
Saules meita kalnā kāpa,
Priekšautiņu pacēlusi,
Kur nolaida priekšautiņu,
Tur pabira sudrabiņš.
 
Riti, Saulīt, ritēdama,
Zelta zarus zarodama,
Pamet manam mūžiņami
Kaut jel vienu atzarīti.
 
 
Samaisīju iemauktiņus,
Metu ceļa maliņai!
Lai Jānītis kavējāsi,
Lai panāca Pēterītis!
 
Lieli zirgi Jānīšami,
Vēl lielāki Pēterami.
Jānītis jāja meža vidu,
Pēters meža virsotnītes.
 
Bēdz, Jānīti, bēdz, Jānīti,
Pēters nāka, Pēters nāka!
Pa lapiņu lapiņāmi,
Pa žagaru žagariemi.
 
Ai, Jānīti, ziedainīti,
Pēterīti, pušķainīti.
Jānīts ziedus izkaisīja,
Pēterītis salasīja.
 
Kad atnāca Jāņa diena,
Tad līgoja Jāņa bērni.
Kad atnāca Pēterdiena,
Tad līgosi Pēterītis.
 
Kad aizgāja Jāņa diena,
Tad apklusa lakstīgala.
Tad dziedāja Pēterbērni,
Ogu laiku gaidīdami.